Bāzele (Basel)
Bāzele ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes. Atrodas tiešā Francijas un Vācijas tuvumā. Šveices trešā lielākā pilsēta, veido atsevišķu Bāzeles pilsētas (Basel-Stadt) kantonu.
Bāzeles universitātē (dib. 1459.) dažādos laikos darbojušies Roterdamas Erasms, Hanss Holbeins Jaunākais, Paracelzs, Daniels Bernulli, Leonards Eilers un Frīdrihs Nīče.
Ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības centrs. Pazīstama kā farmaceitisko kompāniju Novartis un Hoffmann-La Roche, ķīmiskās rūpniecības kompānijas Ciba Specialty Chemicals un finanšu kompānijas UBS AG mītnes vieta.
Bāzeles lidosta (EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg) atrodas Francijas teritorijā un to kopīgi apsaimnieko abas valstis.
Bāzeles vietā aizvēsturiskos laikos bija ķeltu apmetne. 13./12. gadā p.m.ē. šo teritoriju Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā iekaroja romieši un iekļāva to provincē "Germania superior". Netālu no mūsdienu Bāzeles atrašanās vietas tika nodibināta apmetne Augusta Raurica un uzcēla tiltu pār Reinas upi. 374. gadā m.ē. pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vietvārds Basilia. Ap 450. gadu apkārtnē ieradās ģermāņu cilts alemaņi. V gadsimta beigās Bāzele iekļāvās Franku impērijā, 912. gadā - Burgundijā, vēlāk - Svētās Romas impērijā. Kopš 999. gada pilsētu pārvaldīja bīskaps.
1225 — 1226. gadā tika atjaunots tilts pār Reinu, un būtiski palielinājās Bāzeles nozīmība, jo tas bija vienīgais tilts pār Reinu posmā no Konstancas ezera. 1356. gadā pilsētu izpostīja zemestrīce. No 1431. līdz 1449. gadam pilsētā notika Bāzeles koncils. 1459. gadā ar pāvesta svētību tika atklāta Bāzeles universitāte - vecākā Šveicē.
1501. gadā Bāzele de facto izstājās no Svētās Romas impērijas un iestājās Šveices Konfederācijā kā 11 kantons. 1536. gadā Bāzelē pirmoreiz publicēja vienu no Kalvina svarīgākajiem darbiem - Christianae religionis institutio, bet 1543. gadā - Vezālija anatomijas grāmatu De humani corporis fabrica.'
Kopš 1833. gada Bāzeles pilsēta un apkārtne ir atsevišķi puskantoni. 1912. gadā Bāzelē notika Otrās Internacionāles kongress.
1874. gada 3. jūlijā Bāzelē atvērās Bāzeles zooloģiskais dārzs — pirmais zooloģiskais dārzs Šveicē.
Bāzeles universitātē (dib. 1459.) dažādos laikos darbojušies Roterdamas Erasms, Hanss Holbeins Jaunākais, Paracelzs, Daniels Bernulli, Leonards Eilers un Frīdrihs Nīče.
Ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības centrs. Pazīstama kā farmaceitisko kompāniju Novartis un Hoffmann-La Roche, ķīmiskās rūpniecības kompānijas Ciba Specialty Chemicals un finanšu kompānijas UBS AG mītnes vieta.
Bāzeles lidosta (EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg) atrodas Francijas teritorijā un to kopīgi apsaimnieko abas valstis.
Bāzeles vietā aizvēsturiskos laikos bija ķeltu apmetne. 13./12. gadā p.m.ē. šo teritoriju Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā iekaroja romieši un iekļāva to provincē "Germania superior". Netālu no mūsdienu Bāzeles atrašanās vietas tika nodibināta apmetne Augusta Raurica un uzcēla tiltu pār Reinas upi. 374. gadā m.ē. pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vietvārds Basilia. Ap 450. gadu apkārtnē ieradās ģermāņu cilts alemaņi. V gadsimta beigās Bāzele iekļāvās Franku impērijā, 912. gadā - Burgundijā, vēlāk - Svētās Romas impērijā. Kopš 999. gada pilsētu pārvaldīja bīskaps.
1225 — 1226. gadā tika atjaunots tilts pār Reinu, un būtiski palielinājās Bāzeles nozīmība, jo tas bija vienīgais tilts pār Reinu posmā no Konstancas ezera. 1356. gadā pilsētu izpostīja zemestrīce. No 1431. līdz 1449. gadam pilsētā notika Bāzeles koncils. 1459. gadā ar pāvesta svētību tika atklāta Bāzeles universitāte - vecākā Šveicē.
1501. gadā Bāzele de facto izstājās no Svētās Romas impērijas un iestājās Šveices Konfederācijā kā 11 kantons. 1536. gadā Bāzelē pirmoreiz publicēja vienu no Kalvina svarīgākajiem darbiem - Christianae religionis institutio, bet 1543. gadā - Vezālija anatomijas grāmatu De humani corporis fabrica.'
Kopš 1833. gada Bāzeles pilsēta un apkārtne ir atsevišķi puskantoni. 1912. gadā Bāzelē notika Otrās Internacionāles kongress.
1874. gada 3. jūlijā Bāzelē atvērās Bāzeles zooloģiskais dārzs — pirmais zooloģiskais dārzs Šveicē.
Ģeogrāfiskā karte - Bāzele (Basel)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Šveice
 |
 |
| Šveices karogs | |
Šveice atrodas starp Alpu un Juras kalniem; tās kopējā platība ir 41 284 km². Šveicē dzīvo aptuveni 8 miljoni iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies valsts centrālajā daļā. Šeit atrodas arī lielākās valsts pilsētas. No šīm pilsētām ļoti nozīmīgas ne tikai Šveicē, bet arī visā pasaulē ir Ženēva un Cīrihe. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Cīrihe un Ženēva attiecīgi ir novērtētas kā pilsētas ar otro un trešo augstāko dzīves kvalitāti pasaulē.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| CHF | Šveices franks (Swiss franc) | Fr | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FR | Franču valoda (French language) |
| IT | Itāļu valoda (Italian language) |
| RM | Retoromāņu valoda (Romansh language) |
| DE | Vācu valoda (German language) |
